”ZAĻAIS CENTRS” novēl visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno 2022. Gadu!

Ērti, bet vai videi draudzīgi?

19. novembris 2021

 


Foto: LETA

Vajadzīga sistēma, kā savākt un apsaimniekot skūteru nolietotās baterijas

 

Pēdējos gados cilvēkus, kas automašīnas, sabiedriskā transporta vai velosipēda vietā izvēlas pārvietoties ar elektrisko skrejriteni jeb skūteri, redzam arvien biežāk. Kā atzīst šo skrejriteņu ražotāji un lietotāji, šis ir gana ātrs un ērts veids, kā pārvietoties pa pilsētu. Taču cik elektriskais skrejritenis ir dabai draudzīgs braucamrīks, un kas mums būtu jāņem vērā, ja vēlamies iegādāties to savā īpašumā?

 

Sastrēgumi neapgrūtina pārvietošanos

“Tam, ka cilvēki arvien vairāk izmanto elektriskos skrejriteņus, ir vairāki iemesli. Rīgā sastrēgumu dēļ distanci, kurai parasti ar auto nepieciešamas vien desmit minūtes, gadās braukt 30 minūtes, taču skrejriteni sastrēgumi neietekmē. Turklāt tu atrodies svaigā gaisā. Velosipēds arī ir lielisks braucamrīks, taču, ja ir karsts laiks, braucot ar to, nosvīsti un galapunktā gandrīz vai dušā jāiet. Elektriskais skrejritenis atrisina visas šīs problēmas. Tu zini, ka attālumu nobrauksi trīs reizes ātrāk, nekā ejot kājām. Vari braukt gan uzvalkā, gan vakarkleitā. Vienīgais, kas tev jādara, ir jānostājas un jābrauc. Lielāks šo braucamrīku pieprasījums ir jauniešu vidū, bet ir gana daudz arī vidējās paaudzes cilvēku, kas regulāri savā ikdienā nomā mūsu skrejriteņus,” saka uzņēmuma Fiqsy vadītājs Māris Avotiņš. Šī uzņēmuma koši oranžos skrejriteņus varam sastapt Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Ogrē, Bauskā un Jēkabpilī.

Skrejriteņu izmantošanu kā ērtu pārvietošanās līdzekli pilsētā atbalsta arī vides eksperts, biedrības Zaļā brīvība vadītājs Jānis Brizga: “Domājot par mikromobilitāti pilsētās, elektroskūtera izmantošana ir atbalstāma, jo tas cilvēkam palīdz mazajās distancēs aizstāt automašīnu vai tagad, pandēmijas laikā, arī sabiedrisko transportu, līdz ar to var palīdzēt mazināt arī ar transportu saistīto ietekmi uz apkārtējo vidi. Ja skatāmies uz klimata pārmaiņām vai pilsētas gaisa piesārņojumu, transports ir viena no sāpīgākajām jomām Latvijā. Tādās nozarēs kā enerģētika vai rūpniecība esam spējuši samazināt emisijas, taču transporta jomā tieši pretēji – pēdējos gadu desmitos esam vairāk braukuši ar mašīnām nekā pirms tam. Līdz ar to ietekme uz vidi ir palielinājusies. Un gaisa piesārņojums noteikti ir būtiska problēma daudzās pilsētās, ne tikai Rīgā. No vides ietekmes vērtējuma – jebkura pārsēšanās uz velosipēda, elektriskā velosipēda vai elektroskūtera, ja tas aizstāj braucienu ar automašīnu, ir apsveicama.”

Ietekme uz vidi

Ja runājam par skrejriteņiem no vides un apsaimniekošanas aspekta, uz tiem būtu jāskatās tieši tāpat kā uz transportlīdzekļiem. “Elektroskūteris, salīdzinot, piemēram, ar auto vai motociklu, ir zaļāks pārvietošanās līdzeklis, jo tā izgatavošanā neizmanto tik daudz izejmateriālu, to ir vieglāk izjaukt un atdalīt bateriju jeb akumulatoru. Tas neizdala izplūdes gāzes, tādējādi nepiesārņo arī gaisu. Taču aprites ekonomikas kontekstā būtu jāskatās ne tikai uz to, kā elektroskūteri mums kalpo lietošanas laikā, bet arī uz to, kā tie ir ražoti, kādas tehnoloģijas izmantotas ražošanas procesā, kādi atkritumi rodas un ko ar tiem var iesākt, kā iegūtas izejvielas un beigās – ko ar elektroskūteriem varam iesākt, kad vairs nevaram tos izmantot, cik tie ir apsaimniekošanā apstrādājami. Tā ka ir daudz aspektu, kam būtu rūpīgāk jāpievērš uzmanība,” saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Braucot ar skrejriteni, vidē nenonāk oglekļa dioksīds, taču piesārņojumu var radīt viss, kas saistīts ar tā ražošanu, transportēšanu un apkopi. “Viena no vides problēmām, par ko nākas domāt saistībā ar elektroskūteru izmantošanu, ir bateriju jautājums. Kad elektroskūteri nolietojas, kas notiek ar baterijām, ar kurām tie ir aprīkoti, ko ar tām var iesākt? Cik zinu, Latvijā tās nepārstrādā. Visdrīzāk šāda veida braucamrīki nākotnē būs arvien populārāki, tādēļ jau laikus, pirms vēl nav radušās problēmas, jāsāk domāt, kā šīs baterijas savākt, uzglabāt un pārstrādāt. Šādas baterijas ir arī ugunsbīstamas, jo īssavienojuma gadījumā tās var sprāgt, tāpēc to glabāšanai un pārstrādei ir jāpievērš uzmanība. Ja, piemēram, elektroskūteris ir nokalpojis savu laiku un mēs to glabājam šķūnī vai pagrabā, tas var būt nedroši. Nedomāju, ka visi cilvēki to apzinās. Nepieciešama sabiedrības izglītošana, kā pareizi elektroskūterus apsaimniekot, kā arī jāveido valsts organizēta sistēma, kā savākt un apsaimniekot šīs nolietotās baterijas,” uzskata Jānis Brizga.

Tā kā uzņēmums Fiqsy piedāvā nomāt arī elektriskās automašīnas, šogad Rīgā un citās Latvijas pilsētās bija pieejami skrejriteņi ar maināmām baterijām. “Pārmetums, kas bija pirms diviem gadiem, – ka skrejriteņus ierindo starp zaļajiem braucamrīkiem, taču to apkopē izmanto auto, kas tos savāc, lai pēc tam uzlādētu un atvestu atpakaļ, un tas nebūt vairs nav videi draudzīgi. Taču šodien varu teikt, ka to visu varam organizēt tā, ka vairs neradām nekādu piesārņojumu videi, izvietojot un uzlādējot mūsu elektriskos skrejriteņus. Turklāt svarīgi pieminēt arī koplietošanas aspektu. Ja parēķinām, viens koplietošanas skrejritenis gadā nobrauc vidēji 1500 km, turpretim skrejritenis, ko cilvēks nopērk savai lietošanai, nobrauc ievērojami mazāk. Visām bateriju tehnoloģijām patīk, ja tās izmanto regulāri, nevis pāris reižu mēnesī. Pilsētā skrejriteņus daudzviet varam redzēt lielā skaitā, taču, ja saskaitītu tos, kas daudziem glabājas mājās, to skaits būtu desmit reižu lielāks. Lai arī koplietošanas skrejriteņi nolietojas apmēram divu gadu laikā, bet tie, ko izmantojam privāti, – četros piecos gados, tomēr koplietošanas skrejriteņi beigu beigās nobrauc daudz lielāku distanci. Attiecīgi no vides aspekta koplietošanas skrejriteņi ir izdevīgāki un nodara mazāku kaitējumu videi,” stāsta Māris Avotiņš.

Jāsakārto likumi

Izstrādes procesā ir likumprojekts Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā. “Patlaban ar nodokli tiek apliktas visu veidu riepas dažādiem transportlīdzekļiem. Netiek šķirots, vai tas, piemēram, ir traktors vai velosipēds. Taču ir gana liela daļa transportlīdzekļu, kas tiek ievesti Latvijā, tajā skaitā elektroskūteri, kuriem jau riepas ir uzliktas, tāpēc par tiem netiek maksāts nekāds nodoklis. Par vieglajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums, ir jāmaksā nodoklis, lai arī tur netiek izdalītas riepas, taču ir vesela virkne citas kategorijas transportlīdzekļu, piemēram, kravas auto, autobusi, velosipēdi, par kuriem netiek maksāts nekāds dabas resursu nodoklis. Mūsu piedāvājums paredz, ka ar nodokli jāapliek arī to transportlīdzekļu riepas, uz kuriem neattiecas Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums. Ja riepas ir jāapsaimnieko, nepieciešams, lai darbotos gan ražotāja atbildības, gan “piesārņotājs maksā” princips. Likumprojekts Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kā tas bija sagatavots līdz šim, šajā budžeta paketē netika virzīts, jo tas saistīts ar nodokļu likmes pieaugumu, taču mēs pie tā noteikti atgriezīsimies nākamā gada laikā. Tagad uz priekšu tika virzītas tikai tās sadaļas, kas neskar nodokļu likmes,” skaidro Rudīte Vesere.

Arī riepas nolietosies

“Arī skrejriteņu riepu apsaimniekošana un pārstrāde ir lieta, kam ir jāpievērš īpaša uzmanība kopējā riepu apritē. Jo vairāk izmantosim šos transportlīdzekļus, jo aktuālāks kļūs jautājums par dažādām to daļām un ko ar tām iesākt pēc nolietošanās. Patlaban Latvijā milzīgs riepu daudzums nonāk nelegālajās izgāztuvēs un palielina vēsturisko uzkrājumu, kas jau šobrīd veido aptuveni 105 tūkstošus tonnas. Tā kā skrejriteņu masveida lietošanas vēsture ir salīdzinoši nesena, to riepu īpatsvars pagaidām nav būtisks. Ikvienai fiziskai personai ir iespēja kalendārajā gadā bez maksas nodot četras riepas,” piebilst SIA Zaļais centrs klientu apkalpošanas vadītāja Žanna Lampicka. Nolietotās riepas var nodot atkritumu pieņemšanas laukumos. Informācija pieejama vietnē www.zc.lv un www.skiroviegli.lv.

Seminārs kultūras pilī “Ziemeļblāzma”

2. oktobrī 2021

2021.gada 2.oktobrī Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” norisinājās seminārs “Atkritumu apsaimniekošana, to savākšana un otrreizēja pārstrāde. Aktīva piedalīšanās ZAĻĀ CENTRA ražotāju atbildības sistēmā”. Seminārā piedalījās kompānijas līgumpartneri un sadarbības partneri. Seminārā tika atspoguļotas tēmas:

-par tirgus izmaiņām atkritumu apsaimniekošanā pēdējo divu gadu laikā

-par atkritumu apsaimniekošanu un otrreizējo pārstrādi Latvijā

-par atkritumu apsaimniekošanas pašizmaksas un apsaimniekošanas tarifu aprēķiniem, izstrādāto vīziju un plānotām aktivitātēm, lai efektīvi piedalītos ZAĻĀ CENTRA ražotāju atbildības sistēmā un kopīgi virzītos uz aktīvu aprites ekonomiku.

Paldies dalībniekiem par piedalīšanos!

Akcija “Nodod riepas pārstrādei”

21. augustā 2021

ZAĻAIS CENTRS sadarbībā ar SENSON AUTO aicina iesaistīties riepu nodošanas akcijā “Nodod riepas pārstrādei”

Katrs autovadītājs, akcijas ietvaros no š.g. 1.septembra līdz 30.septembrim var nodot četras nolietotās vieglo automašīnu riepas bez maksas.

Mainot riepu komplektu pret jaunu, nolietotās riepas iespējams atstāt SENSON AUTO servisā Starta iela 5F un Braslas iela 22A, kur tālāk serviss tās vairumā nogādās uz pārstrādes punktiem. Kā arī automašīnu rezerves detaļu veikalā Nīcgales iela 34A.

Dabas piedrazošana nemazinās

17. jūlijs 2021
Avots

 

Nākas tērēt milzīgas summas, lai izvestu atkritumus no dabas objektiem.

 

 

Arvien biežāk dodoties atpūtā pie dabas, mums jābūt īpaši atbildīgiem par to, kādu ietekmi uz apkārtējo vidi mēs atstājam. Atkritumu daudzums populārākajās atpūtas vietās nesarūk, un to izvešanai joprojām nākas tērēt milzīgas naudas summas. Atkritumi, kas nepiemērotā vietā izmesti dabā, rada ne tikai vides piesārņojumu, nopietnus draudus dzīvniekiem un putniem, bet arī mūsu pašu veselībai.

Atkritumu urnas pārpildītas

“Būtiski palielinoties apmeklētāju skaitam dabā, ievērojami pieaudzis arī to atstāto atkritumu apjoms. Ja, kopumā vērtējot, dabā gājēju kultūras līmenis ir pieaudzis un vienkārši dabas takās izmesto atkritumu daudzums samazinājies, tad pretēja situācija ir populārajās atpūtas vietās, kur bieži vien pēc nedēļas nogalēm atkritumu urnas ir pārpildītas – sevišķi tas izteikts laivotāju iecienītajās atpūtas vietās. Jauna un nepatīkama tendence ir jauns atkritumu veids dabā – vienreizizlietojamās sejas maskas. Pārvalde ik gadu mazo urnu apsaimniekošanai tērē apmēram 70 000 eiro, ko varētu ieguldīt, piemēram, jaunas infrastruktūras – laipas, takas, skatu platformas, atpūtas vietas – izveidē. To, kā mainījušās izmaksas atkritumu apsaimniekošanā, varēsim pateikt tuvāk gada beigām. Katrā ziņā daudzos objektos lieliski palīdz sadarbība ar pašvaldībām, jo daudzviet vietējie novadi ir tie, kas palīdz uzturēt kārtību dabas objektos,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Maija Rēna.

Arī a/s Latvijas valsts meži atzīst, ka naudas summas, ko ik gadu nākas tērēt, lai izvestu atkritumus no meža, ir ievērojamas. “Pērn tie bija 134 tūkstoši eiro. Izvesti tika vairāk nekā 2500 kubikmetru atkritumu. Ja pārvēršam šos skaitļus dzelzceļa vagonos, tad tie ir apmēram 50 vagoni. Šī summa, ko nācās tērēt, lai izvestu atkritumus, ir “nozagta” nauda visiem nodokļu maksātājiem, jo mēs esam valsts uzņēmums, tādēļ mūsu nopelnītā nauda aiziet budžeta dividendēs. Tālāk no budžeta tā tiek skolotājiem, ārstiem, pensionāriem. Šogad pat jau ir iztērēti 39 tūkstoši eiro atkritumu savākšanai, un gads ir tikai pusē,” teic a/s Latvijas valsts meži Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs Aldonis Utināns.

Lielgabarīta atkritumi

Līdztekus atpūtnieku radītajiem atkritumiem dabā nonāk arī dažādi lielgabarīta atkritumi. “Lielāki vai mazāki atkritumu kalni dabas teritorijās un arī nacionālajos parkos, diemžēl, tiek konstatēti regulāri. Te tiek izmesti būvgruži, stikla tara, polietilēna maisi, plastmasas pudeles, dīvāni, ledusskapji, dažkārt pat bīstamie atkritumi – akumulatori, šīfera plāksnes, siltumizolācijas materiāli u. c. Atkritumi mežā parasti tiek izbērti tālu prom no tradicionālajiem tūrisma maršrutiem un takām, visbiežāk nelielu meža ceļu malās lielāku apdzīvotu vietu tuvumā. Par nožēlu nākas secināt, ka daļa sabiedrības vēl joprojām turpina dabu izmantot kā bezmaksas atkritumu izgāztuvi,” saka Maija Rēna.

Atkritumi ir vieni no lielākajiem un bīstamākajiem vides piesārņotājiem. Tie ne vien veido nepievilcīgu vidi, bet arī nodara milzīgu kaitējumu dabai un cilvēkiem. Kā skaidro SIA Zaļais centrs menedžere Žanna Lampicka, ar smagajiem metāliem un citiem toksīniem piesārņotā augsne un gruntsūdeņi, caur pārtiku un dzeramo ūdeni nonākot cilvēka vai dzīvnieka organismā, izraisa dažādas slimības. Savukārt kaitīgās gāzes, kas izdalās, atkritumiem sadaloties, veicina klimata izmaiņas. Izmesto atkritumu kalnu sekas piedzīvos ne vien šī, bet arī nākamās paaudzes, jo atkritumi dabā sadalās ļoti lēni. Piemēram, viena polietilēna maisa sadalīšanās dabā ilgst no 200 līdz pat 1000 gadiem.

Pastiprināta uzraudzība

“Lai pieķertu noziedzniekus, kas dabu izmanto kā atkritumu izgāztuvi, mēs mežā izvietojam novērošanas kameras. Šāda veida pārkāpumus atklāt nav viegli, jo nepieciešamas tikai divas minūtes, lai izmestu atkritumus. Ja cilvēks nav pieķerts aiz rokas, grūti pierādīt viņa vainu, taču mums izdevās noķert vainīgo, kas uz mežu bija atbraucis, lai izmestu savu veco dīvānu. Rezultātā viņš gan samaksāja administratīvo sodu Valsts vides dienestam, gan apmaksāja mūsu izdevumus par dīvāna izvešanu. Summu, ko beigās šis cilvēks samaksāja par nodarīto kaitējumu, viņš varēja iztērēt jauna dīvāna iegādei,” stāsta Aldonis Utināns.

Šopavasar Valsts meža dienesta mežzinis pieķēra noziedznieku, kurš vēlējās izmest vēl 18 mucas papildus jau 43 izmestajām ar ķīmiskajiem atkritumiem. Veiksmīgi sadarbojoties ar Vides dienestu un policiju, veicot izmeklēšanas darbus, vaininieki tika saukti pie atbildības. “Jāteic, ka šobrīd, ņemot vērā aktīvos celtniecības un remontdarbus, paredzu diezgan bēdīgu ainu turpmākajos mēnešos, jo cilvēkiem nāksies kaut kur likt tos atkritumus, un ne visi ir noslēguši līgumu par atkritumu izvešanu. Taču mēs strādāsim intensīvāk, izvietosim vairāk novērošanas kameru, piesaistīsim gan municipālo, gan valsts policiju. Daudzi ir bezatbildīgi un bezkaunīgi. Ir bijuši gadījumi, ka atkritumos mežā izmet pat savus dokumentus, un tas mums ir ļāvis arī vaininieku atrast,” piebilst Utināns.

Sabiedrības izglītošana

Ar saukli #Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes DAP kopā ar Pasaules Dabas fondu aicina ikvienu izvērtēt savus ieradumus, dodoties dabā. Divu ar pusi gadu laikā, kopš šis sauklis un tā tēls – tīrīgais āpsītis – iedzīvināts dabā, kampaņas informatīvās zīmes izvietotas simtiem dabas objektu visā Latvijā un tā popularizēšanā iesaistījušās arī pašvaldības un privātie dabas objektu apsaimniekotāji.

“Lai dabas taku un objektu apmeklētājiem atgādinātu šo šķietami vienkāršo pamatprincipu, DAP dabā izvietojusi informatīvus plakātus ar vienu no tīrīgākajiem dzīvniekiem dabā, proti, āpsi. Kopā mēs varam rūpēties par tīru vidi, kas rada prieku mums pašiem un novērš apdraudējumu mežu, pļavu, purvu un ūdeņu iemītniekiem. Kā arī ir sagatavots metodiskais materiāls izglītības iestādēm, lai par principu Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes savus audzēkņus izglītotu arī pedagogi nepastarpināti. Šis materiāls izglītības iestādēm tiks piedāvāts, tuvojoties jaunajam mācību gadam. Vēl papildus šai kampaņai un pastāvīgam darbam pie sabiedrības izglītošanas DAP sadarbojas ar kustību Trashmob, sniedzot priekšlikumu jaunā aktivitātes veida ploginga maršrutu izveidei, savukārt Rāznas nacionālajā parkā notiek sadarbība ar vietējām nevalstiskajām organizācijām, piesaistot nirējus un attīrot, piemēram Rāznas ezera un Ežezera zemūdens daļu no atkritumiem, un šo aktivitāti noteikti ir plānots turpināt,” atklāj Maija Rēna.

Ļoti būtiski vecākiem, dodoties dabā kopā ar bērniem, skaidrot atvasēm jau no mazotnes, ka atkritumiem ne mežā, ne pļavā, purvā vai pie jūras nav vietas. Bērniem patīk uzmanīt, vai visi ievēro noteikumus, turklāt tā jau kopš agrīna vecuma radīsies izpratne, ka daba jāciena. “Kārtojot mantas līdzi ņemšanai pārgājienā vai piknikā, jau savlaicīgi izplānojiet, kā sakārtot savu somu tā, lai rastos pēc iespējas mazāk atkritumu. Izmantojiet vairākkārt lietojamās kastītes un pudeles ūdenim, lai nav jāpērk lieks iepakojums. Varat paņemt līdzi atsevišķu maisu un darba cimdiņus, ja gadās dabā atrast atkritumus, savāciet tos un aiznesiet prom,” piebilst Žanna Lampicka.

Ziņo par pārkāpumiem

Lai atpūta svaigā gaisā sniegtu patīkamas emocijas un tā nenodarītu kaitējumu dabai, ikvienam jāpievērš uzmanību līdzi ņemamo produktu iepakojumiem, nenest līdzi neko lieku, lai nerastos vēlme no tā pusceļā atbrīvoties, kā arī nemeklēt mazās atkritumu urnas pārgājienu maršrutos mežā, purvā vai citviet dabas objektos, bet gan nest tukšos iepakojumus sev līdzi un izmest tos lielajās atkritumu tvertnēs, piemēram, stāvlaukumos.

“Kāpēc tas ir tik svarīgi? Papildus aspektam par izmaksām atkritumu apsaimniekošana dabas objektos un dabas takās ir ļoti sarežģīta apgrūtinātās piekļuves dēļ. Bieži vien urnu saturu putni un dzīvnieki iznēsā pa apkārtni, kā arī šķietami nevainīgie iepakojumi var kļūt par nāves slazdiem rāpuļiem, putniem un dzīvniekiem,” skaidro Maija Rēna.

Par dabā pamanītiem liela mēroga atkritumiem visērtāk ziņot Valsts vides dienesta aplikācijā Vides SOS, bet par aizsargājamās dabas teritorijās konstatēto – Dabas aizsardzības pārvaldei uz e-pastu info@daba.gov.lv.

Par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atkritumu radītājam vai valdītājam. Fiziskajai personai sods var būt no 14 līdz 200 eiro, bet juridiskajai personai – no 50 līdz 560 eiro.

(Русский) Мусорные реки Европы: тут плавают даже холодильники

24 февраля 2021

Источник

Мусорные реки Европы: тут плавают даже холодильники (ВИДЕО)

В сезон дождей мусор смывается с незаконных свалок вдоль реки Дрина здесь, в Боснии и Герцеговине, и на ее верховьях в Сербии и Черногории. Преграждает путь дрейфующим отходам хрупкий плавающий барьер недалеко от города Вишеград. Боснийский активист Деян Фуртула уже более десяти лет изучает эту экологическую катастрофу.

“Эта ситуация оказывает огромное влияние на местное биоразнообразие. Микропластик поглощается рыбой, которую мы едим. Так как здесь у нас нет действующей инфраструктуры по переработке отходов, то собранный мусор просто сжигается на муниципальной свалке. Жители вынуждены дышать продуктами горения”, –  Деян Фуртула, экоактивист
Ночью здесь прошел ливень, и мы возвращаемся на то же место. Ненадежные плавучие барьеры снова прорвались – во второй раз с января. И мусор продолжил свой путь вниз по течению.

“Вчера здесь плавало шесть или семь холодильников. Так как барьерный канат прорвался, здесь остался только один холодильник. Остальные, наверное, ушли вниз по течению, к гидроэлектростанции. Каждый год ситуация с плавучим мусором здесь повторяется”, – Деян Фуртула.

Второй барьер был установлен в двух километрах вниз по течению во избежание замедления работ из-за мусора на местной гидроэлектростанции. Ежегодно здесь скапливается от 6000 до 8000 кубометров плавучих отходов.

“Объем настолько велик, что нам даже пришлось открыть новую службу по очистке, которая работает параллельно с нашим отделом охраны окружающей среды. Эти работы обходятся нам, в зависимости от масштаба, от 25 000 до 100 000 евро в год”, – Дарко Фрганья, глава отдела охраны окружающей среды на ГЭС на Дрине.

Экологи говорят, что наблюдают за этой ситуацией уже 25 лет, в то время как три вовлеченные страны только и делают, что обвиняют друг друга.

Просматривая кадры наших съемок, помощник министра экологии винит во всем зашедшее в тупик региональное сотрудничество. Отвечая на вопрос о том, почему сама страна все еще не применяет принятое европейское экологическое законодательство, она сетует на нехватку ресурсов. “Вы должны дать людям возможность надлежащим образом обрабатывать отходы. По некоторым оценкам, только 60-70% нашей территории должным образом оборудовано инфраструктурой для обработки этого пластикового мусора. Нам действительно необходимо расширить охват организованного сбора мусора в Боснии и Герцеговине”, – Светлана Радусин, помощник министра экологии Республики Сербской (БиГ).

Не менее угрожающая ситуация складывается и на границе Сербии. На реке Лим, одном из главных притоков Дрины выше по течению, мы встречаемся с активистом экодвижения Синишей Лаковичем. Он организует сплав по рекам на этих водах, но в последнее время занят их очисткой.

В 15 километрах вверх по течению Синиша приводит нас к источнику этого экологического кошмара. Это самая большая незаконная свалка в округе. Но не единственная.

По оценкам местных НПО, незаконные свалки вдоль реки Лим имеют 5 муниципалитетов в Черногории, 2 — в Сербии и 1 — в Боснии и Герцеговине.

“Я думаю, штрафы дадут результат. Если бы все, кто выбрасывает мусор, были наказаны и оштрафованы, это помогло бы повысить осведомленность и просвещение в этом вопросе. Люди бы поняли, что мы делаем это не только для себя, но и для будущего наших детей и внуков”, – Синиша Лакович.

В Белграде мы встречаемся с министром охраны окружающей среды Сербии. Она признает, что необходимо срочно установить контроль над незаконными свалками и обещает ускорить работы по очистке… и просит больше времени для поиска долгосрочных решений.

В детстве Эдита часто приезжала на выходные на реку Лим вместе с родителями. Теперь 28-летний финансовый консультант говорит, что ей грустно приводить сюда сына. “Я бы хотела, чтобы это место запомнилось и моему сыну. Я бы хотела, чтобы он мог приезжать сюда на выходные. Плавать, ловить рыбу с дедушкой. Мы должны это сделать. Нам нужно найти решение как можно скорее”, – Эдита Слатина, местная жительница.
В ожидании принятия эффективных решений, местные жители чувствуют себя загнанными в тупик.

”ZAĻAIS CENTRS” novēl visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno 2021. Gadu!

Anketa: Izlietotu bateriju ceļš

01. decembrī 2020

ZAĻĀ CENTRA darbinieki tiešsaistes lekcijai izmantoja konferences rīku Zoom

30. novembrī 2020

Covid-19 uzliesmojuma laikā, ZAĻAIS CENTRS Annahites pamatskolā tiešsaites nodarbības laikā Zoom platformā organizēja semināru ar mērķi veicināt bērnu zināšanas un izpratni par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, resursu saudzīgu patēriņu un materiālu otrreizēju izmantošanu. Izglītojošo nodarbību ietvaros Zaļā Centra eksperti iepazīstināja bērnus ar pareizas atkritumu šķirošanas pamatprincipiem, mācot, kādus atkritumus Latvijā iespējams nodot otrreizējai pārstrādei, un kuri atkritumi tomēr metami kopējā sadzīves atkritumu konteinerā. Eksperti pamācīja, kā rīkoties, lai atkritumu šķirošana ienāktu arī skolēnu ģimenē.

(Русский) Мужчина смастерил необычную кормушку для сорок, куда те приносят мусор

30.oktobrī 2020

Avots

1 2 3 11