Ornitologs: plastikāta atkritumi nogalina kaijas Latvijā
26. jūlijs 2018
Putni, kuri mīt līdzās cilvēkam un meklē pārtiku atkritumos, saēdas plastmasu un iet bojā.
RĪGA, 26. jūlijs — Sputnik. Plastikāta atkritumu daudzums Latvijā pieaug, un šī iemesla dēļ iet bojā putni, pastāstīja Latvijas Putnu fonda valdes loceklis ornitologs Kārlis Millers radio Baltkom ēterā.
“Varu teikt, ka plastikāta atkritumu daudzums manāmi palielinās, un tā ir aktuāla problēma. Vispirms cieš to sugu putni, kuri mīt līdzās cilvēkam un pārtiek no atkritumu urnām vai izgāztuvēm. Viņi ēd visu, kas pagadās, tostarp arī plastmasas iesaiņojumu,” – teica ornitologs.
Viņš piezīmēja, ka nesen Rāznas ezerā gājis bojā liels skaits kaiju.
“Pirms divām nedēļām bijām Rāznas ezerā, kur ligzdo sudrabainās kaijas. Nesapratām, kas tur noticis: viens, divi, trīs beigti putni. Pārsvarā tie bija pieauguši putni, nevis putnēni, kuri varēja iet bojā dažādu iemeslu dēļ. Apskatījām tos putnus, nekādu ievainojumu nebija, taču kuņģa rajonā konstatējām dīvainus plankumus. Apkārt mētājās plastikāts, tāpēc, visticamākais, putnu bojāejas iemesls ir tieši polietilēna maisiņi un iesaiņojums. Putni saēdušies atkritumus, un viņu kuņģis vienkārši nav izturējis,” – teica Millers.
Plastikāta maisiņu patēriņš Latvijā 2015. gadā pārsniedza vidējo rādītāju Eiropā. Vides valsts dienesta dati liecina, ka 2016. gadā tirdzniecības vietās realizēti vai izplatīti 1,73 miljoni tonnu polietilēna maisiņu, kas sver līdz 0,003 kg un 2,11 milj. tonnu maisiņu, kas sver vairāk nekā 0,003 kg, bet 2017. gadā — atbilstoši 1,73 milj. un 1,97 milj. tonnu.
ES norāda, ka līdz 2019. gada beigām maisiņu patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā nevar pārsniegt 90 maisiņus gadā, līdz 2025. gada beigām — 40 maisiņus gadā.
Patlaban valdība izvērtē iespēju ieviest iesaiņojuma depozīta sistēmu, kas ļaus cilvēkiem atmaksāt 10 centus par katru pārdevējam nodoto ūdens, bezalkoholisko dzērienu un dzērienu ar zemu alkohola saturu pudeli vai bundžu, kas ražota no PET, stikla un metāla.
Zaļā Centra eksperti iepazīstināja bērnus ar pareizas atkritumu šķirošanas pamatprincipiem
13.jūlijs 2018
Avots
Izglītojošo nodarbību ietvaros Zaļā Centra eksperti iepazīstināja bērnus ar pareizas atkritumu šķirošanas pamatprincipiem, mācot, kādus atkritumus Latvijā iespējams nodot otrreizējai pārstrādei, un kuri atkritumi tomēr metami kopējā sadzīves atkritumu konteinerā. Pasākums bija pilns ar aktivitātēm, ar spēļu palīdzību eksperti mācīja pareizi šķirot dažādus līdzpaņemtos iepakojuma atkritumus, pamācīja, kā rīkoties, lai atkritumu šķirošana ienāktu arī viņu ģimenē
Plastikāta maisiņi par naudu: ko sola Latvijai “plastikāta” ES direktīva
Šis raksts vēl nav iztulkots latviešu valodā.
Nevar būt!? Ūdens plastmasas pudelēs, iespējams, ir bīstams
15. marts 2018
Avots
Pārbaudot vadošo dzeramā ūdens tirgotāju produkciju secināts, ka plastmasas pudelēs pildīts ūdens satur mikroskopiskas plastmasas daļiņas.
Ņujorkas Valsts universitātes Fredonijas koledžas pētnieces Šerijas Meisonas vadītajā pētījumā tika pārbaudītas 250 ūdens pudeles Brazīlijā, Ķīnā, Indijā, Kenijā, Meksikā, Taizemē un ASV.
93% gadījumu ūdenī tika konstatētas plastmasas mikrodaļiņas, tostarp polipropilēns, neilons un polietilēntereftalāts, kas tiek izmantots pudeļu korķu ražošanā.
Pētījumā tika pārbaudītas tādu plaši zināmu uzņēmumu produkcijā kā “Aqua”, “Aquafina”, “Dasani”, “Evian”, “Nestle Pure Life” un “San Pellegrino”.
Ņujorkas Valsts universitātes Fredonijas koledžas pētnieces Šerijas Meisonas vadītajā pētījumā tika pārbaudītas 250 ūdens pudeles Brazīlijā, Ķīnā, Indijā, Kenijā, Meksikā, Taizemē un ASV.
93% gadījumu ūdenī tika konstatētas plastmasas mikrodaļiņas, tostarp polipropilēns, neilons un polietilēntereftalāts, kas tiek izmantots pudeļu korķu ražošanā.
Pētījumā tika pārbaudītas tādu plaši zināmu uzņēmumu produkcijā kā “Aqua”, “Aquafina”, “Dasani”, “Evian”, “Nestle Pure Life” un “San Pellegrino”.
“65% daļiņu, ko mēs atradām šajā pētījumā, patiesībā bija fragmenti, nevis šķiedras,” norādīja Meisone.
“Domāju, kas tas rodas iepildīšanas procesā (..). Domāju, ka lielāka daļa plastmasas daļiņu (..) nāk no pašām pudelēm, no korķiem,” sacīja Meisone.
Pētījumā secināts, ka koncentrācija svārstījusies no “nulles līdz vairāk nekā 10 000 plastmasas daļiņu vienā pudelē”. Bet vidēji vienā litrā ūdens atklātas 10,4 plastmasas mikrodaļiņas, kuru diametrs ir mazāks nekā desmit mikroni.
Vēl mazākas daļiņas sastopamas vēl biežāk – vidēji 325 vienā litrā ūdens.
Plastmasas Mikrodaļiņas atklātas arī ūdens pudelēs, ko ražo uzņēmumi “Bisleri”, “Epura”, “Gerolsteiner”, “Minalba” un “Wahaha”.
Eksperti brīdina, ka vēl nav izpētīts, cik lielu ietekmi šāds piesārņojums atstāj uz cilvēku veselību. Taču Meisone norādīja, ka pastāv saistība starp šo piesārņojumu un saslimšanu ar vēzi, zemāku spermas kvalitāti, autismu un uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu.
Šis raksts vēl nav iztulkots latviešu valodā.
Šis raksts vēl nav iztulkots latviešu valodā.
Japānā no atkritumiem būvē bāru ar alus darītavu
Šis raksts vēl nav iztulkots latviešu valodā.
Nīderlandē no plastikāta atkritumiem būvēs ceļus
Foto: Plastic Road
Visvairāk vidi piesārņo atkritumi, kas rodas cilvēku saimnieciskās darbības iespaidā. Tikmēr Nīderlandē inženieri atraduši atkritumiem lielisku izmantojumu. Viņi gatavojas būvēt no tiem ceļus.
Nīderlandes kompānija “Volker Wessels” strādā pie plastikāta ceļu seguma projekta, kas būs īsta revolūcija ne tikai ceļu būvniecībā, bet arī ekoloģijā. Pirmās plastikāta maģistrāles tulpju valstī varētu parādīties tuvāko gadu laikā. Zīmīgi, ka lielāko izejvielu daļu inženieri plāno iegūt nevis no milzīgajām atkritumu izgāztuvēm, bet gan no okeāna. Ik gadu okeānā nokļūst tonnām plastmasas izstrādājumu, pārsvarā pudeles un iesaiņojums. Tie ir plastmasas atkritumi, kas nenogrimst un veido gigantiskas peldošu atkritumu salas.
Atšķirībā no tradicionālās pieejas veidot ceļu kā daudzpakāpju “pīrāgu”, uzberot un veltnējot pārklājumu, plastikāta šosejas varētu vairāk atgādināt betona plāksnes: šoseju uzreiz varēs samontēt no blokiem, kas ražoti rūpnīcā pēc stingri kontrolētas tehnoloģijas. Atsevišķie paneļi nebūs viengabalaini, bet gan dobi un to iekšienē izvietosies kabeļi, cauruļvadi, kolektori un citi infrastruktūras elementi. Šāda veida konstrukcija uzreiz nodrošina vairākas priekšrocības – tāds ir kompānijas viedoklis. Praktiski tiek izslēgts nekvalitatīva pārklājuma faktors, ja nu vienīgi tiek sagrēkots montāžas laikā. Tiek pilnībā likvidēti zemes darbi cauruļvadu remonta laikā, bet bojāto paneli varēs vienkārši izņemt un nomainīt ar jaunu – viss notiek tieši tā, kā liekot kopā konstruktoru vai lego.
Pēc inženieru un ķīmiķu provizoriskajiem aprēķiniem, plastikāta segums izturēs temperatūru robežās no –40 līdz +80 grādiem pēc Celsija. Tas būs piemērots jebkuram apvidum, tostarp smilšainam un purvainam. Kā arī, pretstatā asfaltam, nepiesārņos atmosfēru ar oglekļa dioksīda izmešiem. Inženieri uzskata, ka plastikāta ceļi nenosēdīsies, neveidos grumbas un bedres pat pēc lielgabarīta transporta kustības. Pēc viņu aprēķiniem, šāda veida bloki var izturēt ne vienu vien tonnu slodzes.
Par pirmo eksperimenta lauku kļūs Nīderlandes pilsēta Roterdama, kas ir atvērta jaunām ekoloģiskajām iniciatīvām. Zinātniekiem gan vēl būs jāatbild uz daudziem sarežģītiem jautājumiem, tostarp par materiāla stiprumu, ķīmisko vielu izturību un ultravioleto starojumu, kā arī drošību lietus, sniega un apledojuma laikā utt. Ja eksperiments būs veiksmīgs, iespējams, holandieši būs veikuši īstu apvērsumu ceļu būves jomā.
Attēls: volkerwessels.com
Trīspadsmit gadus jauna skolniece izdomājusi ekoloģiski tīras enerģijas iegūšanas metodi ar 5$ vērtības ierīci
25. oktobris 2016