Kādas ir jaunākās riepu tehnoloģijas?

10. aprilis 2018

Avots

Kādas ir jaunākās riepu tehnoloģijas?

Šajā rakstā aplūkosim jaunākos sasniegumus tradicionālajā auto riepu ražošanā, kā arī dažus drosmīgākus konceptus un inovācijas, kuras iespējams kļūs par industrijas standartu tuvā nākotnē.
 
Pneimatisko riepu uzvaras gājiens
Pneimatiskās jeb ar gaisu pildītās riepas ir tās, ar kurām mūsdienās ir aprīkotas praktiski visas vieglās un arī smagās automašīnas, atskaitot spectehniku un vēl dažus izņēmumus. Interesanti, ka agrīnās riepas bija ciets, vienlaidu gumijas izstrādājums, līdz 1888. gadā, šobrīd labi pazīstamā riepu ražošanas uzņēmuma “Dunlop” dibinātājs un izgudrotājs Džons Danlops izveidoja pirmo ar gaisu pildīto jeb pneimatisko auto riepu.

Lai gan cietās gumijas riepas ir daudz izturīgākas, tās sniedz tik sliktu amortizāciju, ka ar tām braukšana pa bedrainu ceļu būtu mocības. Vairāk kā simtgade pneimatisko riepu attīstībā ir nodrošinājusi to, ka šī tipa riepas no mūsu auto diskiem tik ātri nepazudīs arī par spīti inovācijām, tāpēc sāksim ar sasniegumiem tieši šajā segmentā.

Pneimatiskās riepas ražo aptuveni 455 rūpnīcās visā pasaulē, un katru gadu saražo vairāk nekā 1 miljardu riepu. Viss sākas ar pamata sastāvdaļām: gumiju, oglekli un dažādām ķīmiskām piedevām. Riepas tiek būvētas uz cilindra un veidotas presē zem spiediena un augstas temperatūras. Iegūtie elastīgie gumijas komponenti ļauj riepai sarauties saskarē ar segumu un vēlāk atgūt sākotnējo formu.

Lai arī riepa ir viens veselums, izdala tās zonas, kurām katrai ir sava funkcija un tehnoloģiskie risinājumi noteiktas funkcijas izpildei. Ar dažām variācijām, plaši pazīstamo pneimatisko riepu veido šādi komponenti:
iekšējais gumijas slānis – šis slānis nodrošina riepu pret gaisa aizplūšanu, pildot riepas kameras funkciju;
sānu mala – tā ir riepas ārējā sānu mala, kura aizsargā riepas karkasu no bojājumiem un apkārtējās vides ietekmes;
karkass – riepas karkass sastāv no vairākiem metāla kordu un gumijas slāņiem, kas nodrošina riepai izturību pret rites spēkiem, kā arī nodrošina riepās gaisa spiediena izturību;
josta – sastāv no leņķī ievietotiem metāla kordu slāņiem. Šis riepas slānis palielina tās izturību un aizsargā riepu pret mehāniskiem bojājumiem;
jostas daļas nosegkārta – tā ir aizsargkārta, kas atrodas starp protektoru un riepas metāla jostas daļu. Nodrošina riepas jostas daļas aizsardzību pret mehāniskiem bojājumiem un samazina riepu rites pretestību;
protektors – riepas ārējā, virsējā daļa, kas veido saķeri ar ceļa segumu.

Iepriekš minētās sastāvdaļas (ar dažiem izņēmumiem) sastopamas lielākajā daļā riepu, taču šo komponenšu izgatavošanas tehnoloģijas atšķiras katram ražotājam. Riepu uzbūve un gumijas sastāvi ir katra riepu ražotāja noslēpums ar mērķi izgatavot savas riepas ar visaugstākajiem veiktspējas, ekonomijas un drošības radītājiem. Lielākie riepu ražotāji, kuri mūsu riepas nogādā līdz dīleru plauktiem ir Bridgestone, Michelin, Goodyear, Continental un Pirelli.

Jaunumi tradicionālajā riepu dizainā
Samazināta trokšņa tehnoloģija

Šī tehnoloģija jau ir pieejama šodien no tādiem riepu ražotājiem, kā Good-Year un Dunlop, bet vieni no pirmajiem, kuri šo tehnoloģiju ieviesa riepu tirgū bija Continental. Continental apgalvo, ka tā ražotās ContiSilent riepas var samazināt salona troksni līdz pat 9 dB – un tās tiek izgatavotas uzklājot trokšņa slāpējošu pārklājumu riepas iekšējā gumijas slānī pēc tās izgatavošanas. Continental un citi ražotāji apgalvo, ka ne bremzēšanas, ne arī kravnesības un saķeres ar slapju ceļu rezultātus, šī tehnoloģija neietekmē.

Riepas ar mikročipu
Viena no inovācijām, kuru jau testē Goodyear-Dunlop koncerna inženieri ir mazu devēju jeb mikročipu iestrāde riepas gumijā. Šīs tehnoloģijas izgudrotāji apgalvo, ka šādi riepas varēs sazināties ar automašīnu caur elektronisko vadības bloku un bremžu pretbloķēšanas sistēmu, lai pielāgotos mainīgiem ceļa apstākļiem. Bez baterijas darbināmā ierīce spēs noteikt ar kādu riepu tipu automašīna ir aprīkota, un balstoties uz iekšējo spiedienu un temperatūras izmaiņām, automātiski koriģēt riepas parametrus, lai sasniegtu optimālus veiktspējas rādītājus atkarībā no braukšanas apstākļiem. Tas nozīmē, ka iespējams drīz vairs neizvelēsimies riepas pēc auto markas, bet gan pēc izmēriem un gudrā riepa pati pielāgosies konkrētajam transportlīdzeklim.

Riepu nākotne
Dubultā gaisa kabatu riepa

Šis koncepts, kas galvenokārt tiek plānots parketa džipu segmentam, sadala riepas gaisa kameru divās daļās. Ideja paredz, ka, ja vienā kabatā ir plīsums, autovadītājs var turpināt braucienu ar samazinātu ātrumu. Abas kameras atrodas blakus, un Goodyear-Dunlop apgalvo, ka šī dizaina priekšrocība ir tāda, ka riepai ir mazāks kontakta laukums ar ceļu, plašās gropes, kura atdala abas gaisa kabatas, dēļ. Turklāt ražotājs apgalvo, ka šī grope palīdz samazināt riepas svaru, rites pretestību un degvielas patēriņu. Neskatoties uz samazināto kontaktu laukumu, jaunais risinājums esot tikpat drošs kā jebkura cita riepa.

Bezgaisa riepas
Līdz ar šo inovāciju varētu teikt, ka savā ziņā atgriežamies 1888. gadā un atmetam Džona Danlopa ideju par gaisa pildīšanu riepās. Tomēr šī nākotnes vīzija nenozīmē to, ka riepa būs akmens cieta kā vecajos laikos – tās amortizāciju nodrošinās pašas riepas uzbūves principi. Jaunās riepas iekšpusi veidos pilnībā atsperīgs bezgaisa spieķots dizains un sekls gumijas pārklājums. Braukšanas komforts sākotnēji gan būs nedaudz zemāks kā ar gaisu pildītām riepām, tāpēc tās pagaidām paredzēts nelielām pilsētas automašīnām.

Šo riepu galvenais trumpis slēpjas to nosaukumā, jo ja nav gaisa, riepa ir nepārdurama, kas paver ceļu daudz praktiskākai un drošākai braukšanai nākotnē. Tāpat bezgaisa riepas tiks ražotas no pārstrādājamiem materiāliem un to radītāji paredz, ka tās, salīdzinājumā ar tradicionālajām riepām, daudz lēnāk nodeldēsies un būs retāk jāmaina.

Nākotnes materiāli
Arī riepu materiāli nestāv uz vietas un, lai arī naftas produktu uzvaras gājiens ir pavēris ceļu neskaitāmu riepu gumijas super savienojumu radīšanai, riepu ražotāji meklē videi draudzīgākas alternatīvas. Lai arī šobrīd šie materiāli lielākoties ir eksperimentāli un savu iespējamo uzvaras gājienu vēl gaida, piedāvājam ieskatu dažos no materiāliem, no kuriem nākotnē, iespējams, tiks darināti Tava auto apavi:
sojas pupiņas – riepu eksperti no Goodyear-Dunlop Inovāciju centra ASV, savos eksperimentos ir secinājuši, ka no sojas pupiņu eļļas radītais protektors ir līdz pat 10 reizēm noturīgāks pret nodilumu kā no naftas ražots ekvivalents.
biomasas ogleklis – riepu ražotāja Falken Enasave 100 riepa aizstāj sintētisko gumiju ar dabīgām alternatīvām izmantojot unikālu procesu, augu eļļas, dabisko kaučuku un silīcija dioksīdu. Šīs riepas ir ne tikai videi draudzīgas, bet, pēc ražotāja apgalvojumiem, arī ar lielāku nodilumizturību, ekonomiju un labāku saķeri uz mitra ceļa seguma.
pieneņu riepas – nē, šis nav nekāds joks, riepu ražotājs Continental jau šobrīd piedāvā riepas, kuru sastāvā esošā gumija ir iegūta no pieneņu sulas. Ja šīs vielas īpatsvars riepu ražošanā pieaugs, tas varētu nozīmēt ievērojamus CO2 izmešu samazinājumus riepu ražošanā.