Arvien biežāk dodoties atpūtā pie dabas, mums jābūt īpaši atbildīgiem par to, kādu ietekmi uz apkārtējo vidi mēs atstājam. Atkritumu daudzums populārākajās atpūtas vietās nesarūk, un to izvešanai joprojām nākas tērēt milzīgas naudas summas. Atkritumi, kas nepiemērotā vietā izmesti dabā, rada ne tikai vides piesārņojumu, nopietnus draudus dzīvniekiem un putniem, bet arī mūsu pašu veselībai.

Atkritumu urnas pārpildītas

“Būtiski palielinoties apmeklētāju skaitam dabā, ievērojami pieaudzis arī to atstāto atkritumu apjoms. Ja, kopumā vērtējot, dabā gājēju kultūras līmenis ir pieaudzis un vienkārši dabas takās izmesto atkritumu daudzums samazinājies, tad pretēja situācija ir populārajās atpūtas vietās, kur bieži vien pēc nedēļas nogalēm atkritumu urnas ir pārpildītas – sevišķi tas izteikts laivotāju iecienītajās atpūtas vietās. Jauna un nepatīkama tendence ir jauns atkritumu veids dabā – vienreizizlietojamās sejas maskas. Pārvalde ik gadu mazo urnu apsaimniekošanai tērē apmēram 70 000 eiro, ko varētu ieguldīt, piemēram, jaunas infrastruktūras – laipas, takas, skatu platformas, atpūtas vietas – izveidē. To, kā mainījušās izmaksas atkritumu apsaimniekošanā, varēsim pateikt tuvāk gada beigām. Katrā ziņā daudzos objektos lieliski palīdz sadarbība ar pašvaldībām, jo daudzviet vietējie novadi ir tie, kas palīdz uzturēt kārtību dabas objektos,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Maija Rēna.

Arī a/s Latvijas valsts meži atzīst, ka naudas summas, ko ik gadu nākas tērēt, lai izvestu atkritumus no meža, ir ievērojamas. “Pērn tie bija 134 tūkstoši eiro. Izvesti tika vairāk nekā 2500 kubikmetru atkritumu. Ja pārvēršam šos skaitļus dzelzceļa vagonos, tad tie ir apmēram 50 vagoni. Šī summa, ko nācās tērēt, lai izvestu atkritumus, ir “nozagta” nauda visiem nodokļu maksātājiem, jo mēs esam valsts uzņēmums, tādēļ mūsu nopelnītā nauda aiziet budžeta dividendēs. Tālāk no budžeta tā tiek skolotājiem, ārstiem, pensionāriem. Šogad pat jau ir iztērēti 39 tūkstoši eiro atkritumu savākšanai, un gads ir tikai pusē,” teic a/s Latvijas valsts meži Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs Aldonis Utināns.

Lielgabarīta atkritumi

Līdztekus atpūtnieku radītajiem atkritumiem dabā nonāk arī dažādi lielgabarīta atkritumi. “Lielāki vai mazāki atkritumu kalni dabas teritorijās un arī nacionālajos parkos, diemžēl, tiek konstatēti regulāri. Te tiek izmesti būvgruži, stikla tara, polietilēna maisi, plastmasas pudeles, dīvāni, ledusskapji, dažkārt pat bīstamie atkritumi – akumulatori, šīfera plāksnes, siltumizolācijas materiāli u. c. Atkritumi mežā parasti tiek izbērti tālu prom no tradicionālajiem tūrisma maršrutiem un takām, visbiežāk nelielu meža ceļu malās lielāku apdzīvotu vietu tuvumā. Par nožēlu nākas secināt, ka daļa sabiedrības vēl joprojām turpina dabu izmantot kā bezmaksas atkritumu izgāztuvi,” saka Maija Rēna.

Atkritumi ir vieni no lielākajiem un bīstamākajiem vides piesārņotājiem. Tie ne vien veido nepievilcīgu vidi, bet arī nodara milzīgu kaitējumu dabai un cilvēkiem. Kā skaidro SIA Zaļais centrs menedžere Žanna Lampicka, ar smagajiem metāliem un citiem toksīniem piesārņotā augsne un gruntsūdeņi, caur pārtiku un dzeramo ūdeni nonākot cilvēka vai dzīvnieka organismā, izraisa dažādas slimības. Savukārt kaitīgās gāzes, kas izdalās, atkritumiem sadaloties, veicina klimata izmaiņas. Izmesto atkritumu kalnu sekas piedzīvos ne vien šī, bet arī nākamās paaudzes, jo atkritumi dabā sadalās ļoti lēni. Piemēram, viena polietilēna maisa sadalīšanās dabā ilgst no 200 līdz pat 1000 gadiem.

Pastiprināta uzraudzība

“Lai pieķertu noziedzniekus, kas dabu izmanto kā atkritumu izgāztuvi, mēs mežā izvietojam novērošanas kameras. Šāda veida pārkāpumus atklāt nav viegli, jo nepieciešamas tikai divas minūtes, lai izmestu atkritumus. Ja cilvēks nav pieķerts aiz rokas, grūti pierādīt viņa vainu, taču mums izdevās noķert vainīgo, kas uz mežu bija atbraucis, lai izmestu savu veco dīvānu. Rezultātā viņš gan samaksāja administratīvo sodu Valsts vides dienestam, gan apmaksāja mūsu izdevumus par dīvāna izvešanu. Summu, ko beigās šis cilvēks samaksāja par nodarīto kaitējumu, viņš varēja iztērēt jauna dīvāna iegādei,” stāsta Aldonis Utināns.

Šopavasar Valsts meža dienesta mežzinis pieķēra noziedznieku, kurš vēlējās izmest vēl 18 mucas papildus jau 43 izmestajām ar ķīmiskajiem atkritumiem. Veiksmīgi sadarbojoties ar Vides dienestu un policiju, veicot izmeklēšanas darbus, vaininieki tika saukti pie atbildības. “Jāteic, ka šobrīd, ņemot vērā aktīvos celtniecības un remontdarbus, paredzu diezgan bēdīgu ainu turpmākajos mēnešos, jo cilvēkiem nāksies kaut kur likt tos atkritumus, un ne visi ir noslēguši līgumu par atkritumu izvešanu. Taču mēs strādāsim intensīvāk, izvietosim vairāk novērošanas kameru, piesaistīsim gan municipālo, gan valsts policiju. Daudzi ir bezatbildīgi un bezkaunīgi. Ir bijuši gadījumi, ka atkritumos mežā izmet pat savus dokumentus, un tas mums ir ļāvis arī vaininieku atrast,” piebilst Utināns.

Sabiedrības izglītošana

Ar saukli #Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes DAP kopā ar Pasaules Dabas fondu aicina ikvienu izvērtēt savus ieradumus, dodoties dabā. Divu ar pusi gadu laikā, kopš šis sauklis un tā tēls – tīrīgais āpsītis – iedzīvināts dabā, kampaņas informatīvās zīmes izvietotas simtiem dabas objektu visā Latvijā un tā popularizēšanā iesaistījušās arī pašvaldības un privātie dabas objektu apsaimniekotāji.

“Lai dabas taku un objektu apmeklētājiem atgādinātu šo šķietami vienkāršo pamatprincipu, DAP dabā izvietojusi informatīvus plakātus ar vienu no tīrīgākajiem dzīvniekiem dabā, proti, āpsi. Kopā mēs varam rūpēties par tīru vidi, kas rada prieku mums pašiem un novērš apdraudējumu mežu, pļavu, purvu un ūdeņu iemītniekiem. Kā arī ir sagatavots metodiskais materiāls izglītības iestādēm, lai par principu Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes savus audzēkņus izglītotu arī pedagogi nepastarpināti. Šis materiāls izglītības iestādēm tiks piedāvāts, tuvojoties jaunajam mācību gadam. Vēl papildus šai kampaņai un pastāvīgam darbam pie sabiedrības izglītošanas DAP sadarbojas ar kustību Trashmob, sniedzot priekšlikumu jaunā aktivitātes veida ploginga maršrutu izveidei, savukārt Rāznas nacionālajā parkā notiek sadarbība ar vietējām nevalstiskajām organizācijām, piesaistot nirējus un attīrot, piemēram Rāznas ezera un Ežezera zemūdens daļu no atkritumiem, un šo aktivitāti noteikti ir plānots turpināt,” atklāj Maija Rēna.

Ļoti būtiski vecākiem, dodoties dabā kopā ar bērniem, skaidrot atvasēm jau no mazotnes, ka atkritumiem ne mežā, ne pļavā, purvā vai pie jūras nav vietas. Bērniem patīk uzmanīt, vai visi ievēro noteikumus, turklāt tā jau kopš agrīna vecuma radīsies izpratne, ka daba jāciena. “Kārtojot mantas līdzi ņemšanai pārgājienā vai piknikā, jau savlaicīgi izplānojiet, kā sakārtot savu somu tā, lai rastos pēc iespējas mazāk atkritumu. Izmantojiet vairākkārt lietojamās kastītes un pudeles ūdenim, lai nav jāpērk lieks iepakojums. Varat paņemt līdzi atsevišķu maisu un darba cimdiņus, ja gadās dabā atrast atkritumus, savāciet tos un aiznesiet prom,” piebilst Žanna Lampicka.

Ziņo par pārkāpumiem

Lai atpūta svaigā gaisā sniegtu patīkamas emocijas un tā nenodarītu kaitējumu dabai, ikvienam jāpievērš uzmanību līdzi ņemamo produktu iepakojumiem, nenest līdzi neko lieku, lai nerastos vēlme no tā pusceļā atbrīvoties, kā arī nemeklēt mazās atkritumu urnas pārgājienu maršrutos mežā, purvā vai citviet dabas objektos, bet gan nest tukšos iepakojumus sev līdzi un izmest tos lielajās atkritumu tvertnēs, piemēram, stāvlaukumos.

“Kāpēc tas ir tik svarīgi? Papildus aspektam par izmaksām atkritumu apsaimniekošana dabas objektos un dabas takās ir ļoti sarežģīta apgrūtinātās piekļuves dēļ. Bieži vien urnu saturu putni un dzīvnieki iznēsā pa apkārtni, kā arī šķietami nevainīgie iepakojumi var kļūt par nāves slazdiem rāpuļiem, putniem un dzīvniekiem,” skaidro Maija Rēna.

Par dabā pamanītiem liela mēroga atkritumiem visērtāk ziņot Valsts vides dienesta aplikācijā Vides SOS, bet par aizsargājamās dabas teritorijās konstatēto – Dabas aizsardzības pārvaldei uz e-pastu info@daba.gov.lv.

Par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atkritumu radītājam vai valdītājam. Fiziskajai personai sods var būt no 14 līdz 200 eiro, bet juridiskajai personai – no 50 līdz 560 eiro.