2. janvāris 2018
Plastmasas piesārņojums ir viena no lielākajām pasaules ekoloģijas problēmām. Tas veido milzu krājumus gan uz zemes, gan ūdeņos, slikti sadalās un ievaino dzīvniekus. Taču, iespējams, tagad tam ir atrasts risinājums. Spānijas IBBTEC institūra zinātnieki gluži netīšām atklājuši, ka vaska kožu kāpuri labprāt ēd plastmasu. Padomā tik!
Vaska kodes ir viens no bitenieku ļaunākajiem murgiem. Tās dēj olas stropa šūnās, un rijīgie kāpuri izēd gan šūnas, gan arī bišu maizi un medu. Zinātniece Federika Bertočini atrada šos kaitēkļus savā stropā un ievietoja viņus plastmasas maisiņā. Kad viņa pie tā atgriezās, lai tiktu galā ar kāpuriem, izrādījās, ka maisiņš ir gaužām saēsts un kāpuri – aizmukuši.
Vairāki zinātnieki meklē risinājumu plastmasas noārdīšanai – citi dod priekšroku baktērijām vai sēnēm. Tomēr kāpuri ir knašāki: vairāku mēnešu baktēriju darba vietā viņi spēj sagrauzt iepirkumu maisiņu 40 minūtēs. Un izrādās, ka nevis vienkārši grauž, bet arī pārstrādā – zinātniece uzklāja sasmalcinātu kāpuru masu (piedodiet, vegāni) uz PET maisiņa, un pusdienas laikā aptuveni 13% materiāla bija izzuduši.
Protams, mērķis nav pavairot milzīgus kožu spietus, bet gan atklāt, kā kāpuri spēj paveikt savu darbiņu, lai varētu šo mehānismu atkārtot rūpnieciski. Tas ir diezgan svarīgi – 2014. gadā cilvēce saražoja 311 miljonus tonu plastmasas, un paredzams, ka tuvākajos 20 gados šis skaitlis dubultosies. Aptuveni 40% no visas plastmasas ir kāpuriem garšojošais polietilēns.
Citi zinātnieki gan ir skeptiski, apgalvojot, ka plastmasas noārdīšanas sekas būs tādas, ka mikrodaļiņas nonāks atpakaļ vidē, tostarp cilvēku pārtikā, un visi no tā atkal cietīs. Tomēr redzot, cik daudz plastmasas atkritumu ir pat tīrajos Latvijas mežos, skaidrs ir viens – kaut kas ir jādara.
Kāpuru pētniecība un iespējamais risinājums gan vēl ir neparedzamā nākotnē. Līdz tam mums neatliek nekas cits kā šķirot plastmasu, neizmētāt atkritumus aiz sevis un neņemt liekus iepakojumus veikalā. Maisiņš nevaig!