Mes zīnājam, ka vārnas ir gudrās, bet tik…(Foto)

30. jūlijs 2018
Avots

crow-cleans-garbage-1
crow-cleans-garbage-2

crow-cleans-garbage-3

crow-cleans-garbage-4

crow-cleans-garbage-5

Ornitologs: plastikāta atkritumi nogalina kaijas Latvijā

26. jūlijs 2018

Avots

Пластиковые бутылки и другой мусор плавает в воде

© Foto: pixabay.com / byrev

Putni, kuri mīt līdzās cilvēkam un meklē pārtiku atkritumos, saēdas plastmasu un iet bojā.

RĪGA, 26. jūlijs — Sputnik. Plastikāta atkritumu daudzums Latvijā pieaug, un šī iemesla dēļ iet bojā putni, pastāstīja Latvijas Putnu fonda valdes loceklis ornitologs Kārlis Millers radio Baltkom ēterā.

“Varu teikt, ka plastikāta atkritumu daudzums manāmi palielinās, un tā ir aktuāla problēma. Vispirms cieš to sugu putni, kuri mīt līdzās cilvēkam un pārtiek no atkritumu urnām vai izgāztuvēm. Viņi ēd visu, kas pagadās, tostarp arī plastmasas iesaiņojumu,” – teica ornitologs.

Viņš piezīmēja, ka nesen Rāznas ezerā gājis bojā liels skaits kaiju.

“Pirms divām nedēļām bijām Rāznas ezerā, kur ligzdo sudrabainās kaijas. Nesapratām, kas tur noticis: viens, divi, trīs beigti putni. Pārsvarā tie bija pieauguši putni, nevis putnēni, kuri varēja iet bojā dažādu iemeslu dēļ. Apskatījām tos putnus, nekādu ievainojumu nebija, taču kuņģa rajonā konstatējām dīvainus plankumus. Apkārt mētājās plastikāts, tāpēc, visticamākais, putnu bojāejas iemesls ir tieši polietilēna maisiņi un iesaiņojums. Putni saēdušies atkritumus, un viņu kuņģis vienkārši nav izturējis,” – teica Millers.

Plastikāta maisiņu patēriņš Latvijā 2015. gadā pārsniedza vidējo rādītāju Eiropā. Vides valsts dienesta dati liecina, ka 2016. gadā tirdzniecības vietās realizēti vai izplatīti 1,73 miljoni tonnu polietilēna maisiņu, kas sver līdz 0,003 kg un 2,11 milj. tonnu maisiņu, kas sver vairāk nekā 0,003 kg, bet 2017. gadā — atbilstoši 1,73 milj. un 1,97 milj. tonnu.

ES norāda, ka līdz 2019. gada beigām maisiņu patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā nevar pārsniegt 90 maisiņus gadā, līdz 2025. gada beigām — 40 maisiņus gadā.

Patlaban valdība izvērtē iespēju ieviest iesaiņojuma depozīta sistēmu, kas ļaus cilvēkiem atmaksāt 10 centus par katru pārdevējam nodoto ūdens, bezalkoholisko dzērienu un dzērienu ar zemu alkohola saturu pudeli vai bundžu, kas ražota no PET, stikla un metāla.

Zaļā Centra eksperti iepazīstināja bērnus ar pareizas atkritumu šķirošanas pamatprincipiem

13.jūlijs 2018
Avots

Izglītojošo nodarbību ietvaros Zaļā Centra eksperti iepazīstināja bērnus ar pareizas atkritumu šķirošanas pamatprincipiem, mācot, kādus atkritumus Latvijā iespējams nodot otrreizējai pārstrādei, un kuri atkritumi tomēr metami kopējā sadzīves atkritumu konteinerā. Pasākums bija pilns ar aktivitātēm, ar spēļu palīdzību eksperti mācīja pareizi šķirot dažādus līdzpaņemtos iepakojuma atkritumus, pamācīja, kā rīkoties, lai atkritumu šķirošana ienāktu arī viņu ģimenē

Plastikāta maisiņi par naudu: ko sola Latvijai “plastikāta” ES direktīva

Šis raksts vēl nav iztulkots latviešu valodā.

Neizpildot ES prasības atkritumu apsaimniekošanā, Latvijai minimālā soda nauda būs 392 000 eiro

20. maijs 2018

Avots

Neizpildot ES prasības atkritumu apsaimniekošanā, Latvijai minimālā soda nauda būs 392 000 eiro

Foto: DELFI

 

Neizpildot Eiropas Parlamenta likumprojektos iekļautās prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā, Latvijai minimālā soda nauda būs 392 000 eiro, apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Laura Jansone.

Kā vēstīts, Eiropas Parlaments pieņēmis likumprojektus, kas paredz, ka līdz 2025.gadam būtu jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu un līdz 2030.gadam mērķa rādītājs pieaugs līdz 60%. Vēl augstāki mērķi ir noteikti iepakojuma pārstrādei – līdz 2025.gadam jāpārstrādā 65% iepakojuma materiālu, bet līdz 2030.gadam – 70%. Noteiktiem iepakojuma veidiem paredzēti atšķirīgi mērķa rādītāji, proti, papīram un kartonam, plastmasai, stiklam, metālam un kokam mērķi atšķiras.

Kā norādīja VARAM, pašlaik dalīti tiek savākts mazāk nekā 30% no visiem sadzīves atkritumiem. Pēc diviem gadiem – 2020.gadā – Latvijā būs jānodrošina, ka sašķiroti tiek vismaz 50% sadzīves atkritumu. Pēc ministrijas paustā, Latvijai ir skaidras noteiktās prasības un tiek darīts viss, lai tās sasniegtu.

Gadījumā, ja direktīvu prasības netiks izpildītas, Eiropas Komisija var ierosināt Eiropas Savienības Tiesai piespriest soda naudu vai kavējuma naudu. Latvijai vienreizējā soda maksājuma minimālā summa ir noteikta 392 000 eiro apmērā. Minimālais soda naudas apmērs par dienu būs 156 eiro, bet maksimālais – 3128 eiro par dienu.

Savukārt kavējuma nauda ir noteikta amplitūdā no 462 līdz 27 744 eiro par katru kavējuma dienu. Soda naudas vai kavējuma naudas noteikšanā gala vārds ir Eiropas Savienības Tiesai, kas var noteikt citas summas, nekā to ir piedāvājusi Eiropas Komisija.

Minētie noteikumi vēl oficiāli jāapstiprina Eiropas Savienības Padomei.

Neticams stāsts: orangutāns stājās pretī buldozeram mežā

19. jūnijs 2018

Avots

Pasaules mediju uzmanību piesaistījis International Animal Rescue organizācijas publicētais videomateriāls, kas uzņemts 2013. gadā. Tajā redzams, kā orangutāns Indonēzijas mežos, kuri tiek iznīcināti, gatavs stāties pretī pat buldozeram.
Šis orangutāns tika izglābts, kā ziņo International Animal Rescue, tomēr orangutānu skaits pasaulē strauji rūk.

Septiņas biežāk pieļautās kļūdas atkritumu šķirošanā

20. aprīlis 2018

Avots

 

Daļai Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošana jau kļuvusi par ierastu ikdienas darbību, savukārt tikko šķirot sākušajiem parasti rodas dažādi jautājumi. Tad lieti noderēs padomi, ko tieši un kā drīkst mest šķirojamos konteineros, lai izvairītos no populārākajām kļūdām.

“Nevienam vairs nav šaubu, ka baterijas, medikamentus un elektroierīces kopā ar sadzīves atkritumiem izmest nedrīkst, taču vieglā iepakojuma un stikla šķirošana joprojām rada jautājumus. Otrreizējai pārstrādei der tukšas plastmasas pudeles, trauciņi, kastītes, plēves un maisiņi, plastmasas iepakojums, stikla pudeles un burkas, papīrs, kartons, grāmatas, avīzes un citi papīra izstrādājumi, kā arī skārdenes,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Visbiežāk neizpratni un jautājumus rada dažādu veidu plastmasas un stikla izstrādājumu šķirošana, kā arī atkritumu sagatavošana izmešanai konteinerā. Dažas pieļautās kļūdas un skaidrojumi, kas palīdzēs šķirošanas procesā:

  • Šķiroto atkritumu konteinerā iemests netīrs iepakojums. Galvenais priekšnosacījums, lai atkritumus varētu pārstrādāt – tiem jābūt tīriem. Slapjš, netīrs papīrs vai trauki ar ēdiena pārpalikumiem pārstrādei nederēs. Iepakojumi ar pārtikas paliekām ne vien rada nepatīkamu smaku, bet var arī sabojāt visu konteinera saturu. Netīrs, taukains vai samircis papīrs pārstrādes procesā var ietekmēt jaunā produkta kvalitāti – pārstrādātais papīrs var kļūt pleķains vai pat caurs.
  • Atkritumi netiek saplacināti. Saplacinot šķirotos atkritumus, tiek ieekonomēta vieta mājās un konteinerā, līdz ar to konteiners var tikt iztukšots retāk, netiek pārvadāts gaiss un tādējādi tiek nodarīts mazāks kaitējums videi. Piemēram, vienas nesaplacinātas dzēriena pudeles vietā var uzglabāt četras saplacinātas – atkritumus no mājām uz konteineru varēs nest četras reizes retāk.
  • Atkritumi iepakoti necaurspīdīgā maisā. Ja dalītās vākšanas konteinerā izmests aizsiets, necaurspīdīgs maiss, veicot pirmspārbaudi, atkritumu savācējs nevar pārliecināties par tā saturu. Lai izvairītos no šādiem pārpratumiem, vislabāk šķirotos atkritumus izmest caurspīdīgā, vaļējā maisā vai sakrāt lielā somā, pie konteineriem sašķirot, bet somu izmantot atkārtoti.
  • Stikla konteinerā iemesti saplēsti trauki vai smaržu pudelītes. Stikla konteinerā drīkst mest stikla pudeles, burkas bez vāciņiem, mēbeļu un fotorāmīšu stiklu, bet nedrīkst – traukus, logu stiklus vai smaržu pudelītes, jo tiem tiek pievienotas piedevas, kas padara stiklu izturīgāku un dzidrāku, bet pārstrāde ir apgrūtināta.
  • Papīra konteinerā – sulas un piena pakas. Šķirojot papīru, galvenais atcerēties, ka pārstrādei nav derīgs laminēts papīrs un lielākā daļa dzērienu iepakojumu, jo tie parasti ir kompozītmateriāli, kas pārstrādes procesā nav izmantojami. Dzērienu paku korķīšus un iestrādātās plastmasas daļas ieteicams atdalīt un izmest plastmasai paredzētajā konteinerā. Savukārt par skavām nav jāuztraucas – tās tiks atdalītas pārstrādes gaitā.
  • Kopā ar skārdenēm izmesta folija. Plastmasai paredzētajos konteineros drīkst izmest arī skārdenes, konservu kārbas, burku vāciņus, atslēgas un citus metāla izstrādājumus, bet nedrīkst – foliju, kas diemžēl nav pārstrādājams materiāls. Tāpat kā folija, arī lielākā daļa čipsu paku nav pārstrādājamas.
  • Plastmasas konteinerā iemesta rotaļlieta. Rotaļlietas un citus sadzīves priekšmetus bieži vien nav iespējams izmantot atkārtotai pārstrādei. Lai saprastu, vai plastmasas izstrādājums tiek pieņemts pārstrādei, ieteicams noskaidrot plastmasas materiāla veidu, – tas norādīts uz iepakojuma ar īpašu marķējumu – no bultiņām veidotā trijstūrī ietverts cipars, zem kura var būt arī materiāla nosaukuma apzīmējums*. Visbiežāk pārstrādei pieņem 1 (PET), 2 (HDPE) un 4 (LDPE) apzīmējuma materiālus. Pārstrādāt iespējams arī citus plastmasas veidus – 3 (PVC), 5 (PP), 6 (PS), 7 (OTHER) – par to pieņemšanu ieteicams jautāt savam apsaimniekotājam.

“Videi un pašiem nāks par labu, ja sāksim ar pamata lietām un par atkritumiem domāsim jau iepērkoties. Jo mazāk tos radīsim, jo mazāk tie būs jāšķiro un jāaizmet! Uz veikalu var ņemt līdzi auduma maisiņu un izvēlēties produktus, kas nav iepakoti vairākās plastmasas kārtās, var izmantot atkārtoti lietojamus trauciņus vienreizlietojamo vietā. Piemēram, mūsu meitai ļoti patīk dzert ar salmiņu – lai neradītu papildu atkritumus, esam iegādājušies metāla salmiņus, ko var izmantot neskaitāmas reizes,” stāsta dizainere un atkritumu šķirošanas kampaņas “Šķiro! Tas ir vieglāk, nekā šķiet!” dalībniece Ieva Cipruse.

Kulinārijas blogere Katrīna Mame saka: “Ir lietas, kurām nav jānonāk atkritumu konteinerā, jo tās varam nodot atkārtotai izmantošanai, piemēram, pašam nederīgo apģērbu vai apavus iespējams ziedot labdarībai, vecu segu – dzīvnieku patversmei, bet vienās un tajās pašās burciņās ievārījumu var iepildīt katru gadu no jauna.”

Vairāk par šķirojamiem atkritumiem un atkritumu šķirošanas punktiem – skiroviegli.lv.

*Plastmasas materiāla veidi:]

1 – PET (polietilēntereftalātu) – dzērienu pudeles, pārtikas kastītes u.c.

2 – HDPE (augsta blīvuma polietilēnu) – sadzīves ķīmijas iepakojums, šampūna pudelītes, jogurta trauciņi u.c.

3 – PVC (polivinilhlorīdu) – santehnikas caurules, celtniecības materiāli u.c.

4 – LDPE (zema blīvuma polietilēnu) – ietinamā plēve, maisiņi, transportēšanas iepakojumi u.c.

5 – PP (polipropilēnu) – saimniecības preces, plastmasas trauki u.c.

6 – PS (polistirolu) – plastmasas olu kastītes, vienreizlietojamie pārtikas trauki u.c.

7 – OTHER (citus plastmasas veidus) – kompozītmateriāli, kas sastāv no vairākiem iepriekšminētiem plastmasas veidiem.
 

Nevar būt!? Ūdens plastmasas pudelēs, iespējams, ir bīstams

 15. marts 2018
Avots
 

©EPA/Scanpix

 

Pārbaudot vadošo dzeramā ūdens tirgotāju produkciju secināts, ka plastmasas pudelēs pildīts ūdens satur mikroskopiskas plastmasas daļiņas.
Ņujorkas Valsts universitātes Fredonijas koledžas pētnieces Šerijas Meisonas vadītajā pētījumā tika pārbaudītas 250 ūdens pudeles Brazīlijā, Ķīnā, Indijā, Kenijā, Meksikā, Taizemē un ASV.
93% gadījumu ūdenī tika konstatētas plastmasas mikrodaļiņas, tostarp polipropilēns, neilons un polietilēntereftalāts, kas tiek izmantots pudeļu korķu ražošanā.
Pētījumā tika pārbaudītas tādu plaši zināmu uzņēmumu produkcijā kā “Aqua”, “Aquafina”, “Dasani”, “Evian”, “Nestle Pure Life” un “San Pellegrino”.

“65% daļiņu, ko mēs atradām šajā pētījumā, patiesībā bija fragmenti, nevis šķiedras,” norādīja Meisone.

“Domāju, kas tas rodas iepildīšanas procesā (..). Domāju, ka lielāka daļa plastmasas daļiņu (..) nāk no pašām pudelēm, no korķiem,” sacīja Meisone.

Pētījumā secināts, ka koncentrācija svārstījusies no “nulles līdz vairāk nekā 10 000 plastmasas daļiņu vienā pudelē”. Bet vidēji vienā litrā ūdens atklātas 10,4 plastmasas mikrodaļiņas, kuru diametrs ir mazāks nekā desmit mikroni.
Vēl mazākas daļiņas sastopamas vēl biežāk – vidēji 325 vienā litrā ūdens.
Plastmasas Mikrodaļiņas atklātas arī ūdens pudelēs, ko ražo uzņēmumi “Bisleri”, “Epura”, “Gerolsteiner”, “Minalba” un “Wahaha”.
Eksperti brīdina, ka vēl nav izpētīts, cik lielu ietekmi šāds piesārņojums atstāj uz cilvēku veselību. Taču Meisone norādīja, ka pastāv saistība starp šo piesārņojumu un saslimšanu ar vēzi, zemāku spermas kvalitāti, autismu un uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu.

Atklāts kāpuriņš, kam garšo plastmasa

2. janvāris 2018

Avots

Plastmasas piesārņojums ir viena no lielākajām pasaules ekoloģijas problēmām. Tas veido milzu krājumus gan uz zemes, gan ūdeņos, slikti sadalās un ievaino dzīvniekus. Taču, iespējams, tagad tam ir atrasts risinājums. Spānijas IBBTEC institūra zinātnieki gluži netīšām atklājuši, ka vaska kožu kāpuri labprāt ēd plastmasu. Padomā tik!

Vaska kodes ir viens no bitenieku ļaunākajiem murgiem. Tās dēj olas stropa šūnās, un rijīgie kāpuri izēd gan šūnas, gan arī bišu maizi un medu. Zinātniece Federika Bertočini atrada šos kaitēkļus savā stropā un ievietoja viņus plastmasas maisiņā. Kad viņa pie tā atgriezās, lai tiktu galā ar kāpuriem, izrādījās, ka maisiņš ir gaužām saēsts un kāpuri – aizmukuši.

Vairāki zinātnieki meklē risinājumu plastmasas noārdīšanai – citi dod priekšroku baktērijām vai sēnēm. Tomēr kāpuri ir knašāki: vairāku mēnešu baktēriju darba vietā viņi spēj sagrauzt iepirkumu maisiņu 40 minūtēs. Un izrādās, ka nevis vienkārši grauž, bet arī pārstrādā – zinātniece uzklāja sasmalcinātu kāpuru masu (piedodiet, vegāni) uz PET maisiņa, un pusdienas laikā aptuveni 13% materiāla bija izzuduši.

Protams, mērķis nav pavairot milzīgus kožu spietus, bet gan atklāt, kā kāpuri spēj paveikt savu darbiņu, lai varētu šo mehānismu atkārtot rūpnieciski. Tas ir diezgan svarīgi – 2014. gadā cilvēce saražoja 311 miljonus tonu plastmasas, un paredzams, ka tuvākajos 20 gados šis skaitlis dubultosies. Aptuveni 40% no visas plastmasas ir kāpuriem garšojošais polietilēns.

Citi zinātnieki gan ir skeptiski, apgalvojot, ka plastmasas noārdīšanas sekas būs tādas, ka mikrodaļiņas nonāks atpakaļ vidē, tostarp cilvēku pārtikā, un visi no tā atkal cietīs. Tomēr redzot, cik daudz plastmasas atkritumu ir pat tīrajos Latvijas mežos, skaidrs ir viens – kaut kas ir jādara.

Kāpuru pētniecība un iespējamais risinājums gan vēl ir neparedzamā nākotnē. Līdz tam mums neatliek nekas cits kā šķirot plastmasu, neizmētāt atkritumus aiz sevis un neņemt liekus iepakojumus veikalā. Maisiņš nevaig!

Kādas ir jaunākās riepu tehnoloģijas?

10. aprilis 2018

Avots

Kādas ir jaunākās riepu tehnoloģijas?

Šajā rakstā aplūkosim jaunākos sasniegumus tradicionālajā auto riepu ražošanā, kā arī dažus drosmīgākus konceptus un inovācijas, kuras iespējams kļūs par industrijas standartu tuvā nākotnē.
 
Pneimatisko riepu uzvaras gājiens
Pneimatiskās jeb ar gaisu pildītās riepas ir tās, ar kurām mūsdienās ir aprīkotas praktiski visas vieglās un arī smagās automašīnas, atskaitot spectehniku un vēl dažus izņēmumus. Interesanti, ka agrīnās riepas bija ciets, vienlaidu gumijas izstrādājums, līdz 1888. gadā, šobrīd labi pazīstamā riepu ražošanas uzņēmuma “Dunlop” dibinātājs un izgudrotājs Džons Danlops izveidoja pirmo ar gaisu pildīto jeb pneimatisko auto riepu.

Lai gan cietās gumijas riepas ir daudz izturīgākas, tās sniedz tik sliktu amortizāciju, ka ar tām braukšana pa bedrainu ceļu būtu mocības. Vairāk kā simtgade pneimatisko riepu attīstībā ir nodrošinājusi to, ka šī tipa riepas no mūsu auto diskiem tik ātri nepazudīs arī par spīti inovācijām, tāpēc sāksim ar sasniegumiem tieši šajā segmentā.

Pneimatiskās riepas ražo aptuveni 455 rūpnīcās visā pasaulē, un katru gadu saražo vairāk nekā 1 miljardu riepu. Viss sākas ar pamata sastāvdaļām: gumiju, oglekli un dažādām ķīmiskām piedevām. Riepas tiek būvētas uz cilindra un veidotas presē zem spiediena un augstas temperatūras. Iegūtie elastīgie gumijas komponenti ļauj riepai sarauties saskarē ar segumu un vēlāk atgūt sākotnējo formu.

Lai arī riepa ir viens veselums, izdala tās zonas, kurām katrai ir sava funkcija un tehnoloģiskie risinājumi noteiktas funkcijas izpildei. Ar dažām variācijām, plaši pazīstamo pneimatisko riepu veido šādi komponenti:
iekšējais gumijas slānis – šis slānis nodrošina riepu pret gaisa aizplūšanu, pildot riepas kameras funkciju;
sānu mala – tā ir riepas ārējā sānu mala, kura aizsargā riepas karkasu no bojājumiem un apkārtējās vides ietekmes;
karkass – riepas karkass sastāv no vairākiem metāla kordu un gumijas slāņiem, kas nodrošina riepai izturību pret rites spēkiem, kā arī nodrošina riepās gaisa spiediena izturību;
josta – sastāv no leņķī ievietotiem metāla kordu slāņiem. Šis riepas slānis palielina tās izturību un aizsargā riepu pret mehāniskiem bojājumiem;
jostas daļas nosegkārta – tā ir aizsargkārta, kas atrodas starp protektoru un riepas metāla jostas daļu. Nodrošina riepas jostas daļas aizsardzību pret mehāniskiem bojājumiem un samazina riepu rites pretestību;
protektors – riepas ārējā, virsējā daļa, kas veido saķeri ar ceļa segumu.

Iepriekš minētās sastāvdaļas (ar dažiem izņēmumiem) sastopamas lielākajā daļā riepu, taču šo komponenšu izgatavošanas tehnoloģijas atšķiras katram ražotājam. Riepu uzbūve un gumijas sastāvi ir katra riepu ražotāja noslēpums ar mērķi izgatavot savas riepas ar visaugstākajiem veiktspējas, ekonomijas un drošības radītājiem. Lielākie riepu ražotāji, kuri mūsu riepas nogādā līdz dīleru plauktiem ir Bridgestone, Michelin, Goodyear, Continental un Pirelli.

Jaunumi tradicionālajā riepu dizainā
Samazināta trokšņa tehnoloģija

Šī tehnoloģija jau ir pieejama šodien no tādiem riepu ražotājiem, kā Good-Year un Dunlop, bet vieni no pirmajiem, kuri šo tehnoloģiju ieviesa riepu tirgū bija Continental. Continental apgalvo, ka tā ražotās ContiSilent riepas var samazināt salona troksni līdz pat 9 dB – un tās tiek izgatavotas uzklājot trokšņa slāpējošu pārklājumu riepas iekšējā gumijas slānī pēc tās izgatavošanas. Continental un citi ražotāji apgalvo, ka ne bremzēšanas, ne arī kravnesības un saķeres ar slapju ceļu rezultātus, šī tehnoloģija neietekmē.

Riepas ar mikročipu
Viena no inovācijām, kuru jau testē Goodyear-Dunlop koncerna inženieri ir mazu devēju jeb mikročipu iestrāde riepas gumijā. Šīs tehnoloģijas izgudrotāji apgalvo, ka šādi riepas varēs sazināties ar automašīnu caur elektronisko vadības bloku un bremžu pretbloķēšanas sistēmu, lai pielāgotos mainīgiem ceļa apstākļiem. Bez baterijas darbināmā ierīce spēs noteikt ar kādu riepu tipu automašīna ir aprīkota, un balstoties uz iekšējo spiedienu un temperatūras izmaiņām, automātiski koriģēt riepas parametrus, lai sasniegtu optimālus veiktspējas rādītājus atkarībā no braukšanas apstākļiem. Tas nozīmē, ka iespējams drīz vairs neizvelēsimies riepas pēc auto markas, bet gan pēc izmēriem un gudrā riepa pati pielāgosies konkrētajam transportlīdzeklim.

Riepu nākotne
Dubultā gaisa kabatu riepa

Šis koncepts, kas galvenokārt tiek plānots parketa džipu segmentam, sadala riepas gaisa kameru divās daļās. Ideja paredz, ka, ja vienā kabatā ir plīsums, autovadītājs var turpināt braucienu ar samazinātu ātrumu. Abas kameras atrodas blakus, un Goodyear-Dunlop apgalvo, ka šī dizaina priekšrocība ir tāda, ka riepai ir mazāks kontakta laukums ar ceļu, plašās gropes, kura atdala abas gaisa kabatas, dēļ. Turklāt ražotājs apgalvo, ka šī grope palīdz samazināt riepas svaru, rites pretestību un degvielas patēriņu. Neskatoties uz samazināto kontaktu laukumu, jaunais risinājums esot tikpat drošs kā jebkura cita riepa.

Bezgaisa riepas
Līdz ar šo inovāciju varētu teikt, ka savā ziņā atgriežamies 1888. gadā un atmetam Džona Danlopa ideju par gaisa pildīšanu riepās. Tomēr šī nākotnes vīzija nenozīmē to, ka riepa būs akmens cieta kā vecajos laikos – tās amortizāciju nodrošinās pašas riepas uzbūves principi. Jaunās riepas iekšpusi veidos pilnībā atsperīgs bezgaisa spieķots dizains un sekls gumijas pārklājums. Braukšanas komforts sākotnēji gan būs nedaudz zemāks kā ar gaisu pildītām riepām, tāpēc tās pagaidām paredzēts nelielām pilsētas automašīnām.

Šo riepu galvenais trumpis slēpjas to nosaukumā, jo ja nav gaisa, riepa ir nepārdurama, kas paver ceļu daudz praktiskākai un drošākai braukšanai nākotnē. Tāpat bezgaisa riepas tiks ražotas no pārstrādājamiem materiāliem un to radītāji paredz, ka tās, salīdzinājumā ar tradicionālajām riepām, daudz lēnāk nodeldēsies un būs retāk jāmaina.

Nākotnes materiāli
Arī riepu materiāli nestāv uz vietas un, lai arī naftas produktu uzvaras gājiens ir pavēris ceļu neskaitāmu riepu gumijas super savienojumu radīšanai, riepu ražotāji meklē videi draudzīgākas alternatīvas. Lai arī šobrīd šie materiāli lielākoties ir eksperimentāli un savu iespējamo uzvaras gājienu vēl gaida, piedāvājam ieskatu dažos no materiāliem, no kuriem nākotnē, iespējams, tiks darināti Tava auto apavi:
sojas pupiņas – riepu eksperti no Goodyear-Dunlop Inovāciju centra ASV, savos eksperimentos ir secinājuši, ka no sojas pupiņu eļļas radītais protektors ir līdz pat 10 reizēm noturīgāks pret nodilumu kā no naftas ražots ekvivalents.
biomasas ogleklis – riepu ražotāja Falken Enasave 100 riepa aizstāj sintētisko gumiju ar dabīgām alternatīvām izmantojot unikālu procesu, augu eļļas, dabisko kaučuku un silīcija dioksīdu. Šīs riepas ir ne tikai videi draudzīgas, bet, pēc ražotāja apgalvojumiem, arī ar lielāku nodilumizturību, ekonomiju un labāku saķeri uz mitra ceļa seguma.
pieneņu riepas – nē, šis nav nekāds joks, riepu ražotājs Continental jau šobrīd piedāvā riepas, kuru sastāvā esošā gumija ir iegūta no pieneņu sulas. Ja šīs vielas īpatsvars riepu ražošanā pieaugs, tas varētu nozīmēt ievērojamus CO2 izmešu samazinājumus riepu ražošanā.

1 2 3 4 5 6 11